Šādi ir lietas apstākļi: Pjotrs Kozaks kopā ar savu partneri (vīrieti) T.B. dzīvoja no 1989. līdz 1998. gadam, kad T.B. nomira. Īres līgumu bija noslēdzis T.B. Pēc viņa nāves P. Kozaks vēlējās noslēgt jaunu īres līgumu, taču lūgums tika noraidīts. Polijas likumi atzīst zināmas tiesības nelaulātiem pāriem, taču Polijas valdība un tiesas atkārtoti ir noraidījušas domu, ka šādi likumi varētu būt attiecināmi arī uz viendzimuma pāriem.

Polijas pārstāvji un Polijas tiesas visa tiesvedības procesa laikā attaisnoja savu atteikumu atzīt P. Kozaka īres tiesības ar to, ka Polijas Konstitūcijas 18. pantā ir noteikts, ka laulība ir paredzēta tikai vienam vīrietim un vienai sievietei. Ņemot to vērā, valsts un tiesas uzstāja, ka vienīgais kopdzīves modelis, kurš normatīvajos aktos ir atzīts, ir vīrieša un sievietes kopdzīve.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo pieeju noraidīja. Tiesneši vienbalsīgi nosprieda, ka Polija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantu (diskriminācijas aizliegums) un 8. pantu (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi), atsakoties atzīt viendzimuma pāru kopdzīvi. Tiesa paziņoja, ka „de facto laulāto kopdzīve” Polijā obligāti ir jāuzskata par tādu, kura attiecas arī uz personām, kas atrodas viendzimuma attiecībās.  Tiesa akceptēja tādas ģimenes aizsardzību, kas balstās uz vīrieša un sievietes savienību, kā tas paredzēts Polijas Konstitūcijas 18. pantā, taču tiesneši arī norādīja, ka valstij ir jāatrod līdzsvars starp šādu aizsardzību un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā paredzētajām seksuālo minoritāšu tiesībām, tostarp, tiesībām uz ģimeni. Tiesa norādīja, ka valstīm ir jāņem vērā sabiedrības attīstība, tajā skaitā izpratne par to, ka nepastāv tikai viens veids, kādā cilvēks var dzīvot savu personīgo dzīvi.

ILGA–Europe izpilddirektore Evelīna Paradī: „Mēs esam ļoti gandarīti par šo Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu. Jau otro reizi tiesa ir apliecinājusi, ka gadījumā, ja valsts piešķir zināmas tiesības divdzimumu pāru kopdzīvei, tad tās pašas tiesības ir jāpiešķir arī viendzimuma pāriem, kuri dzīvo kopā.

Pēdējo dažu gadu laikā vairākas valstis Eiropā ir veikušas grozījumus savās konstitūcijās, lai noteiktu, ka laulība ir tikai vīrieša un sievietes savienība. Šo grozījumu mērķis bija nobloķēt viendzimuma pāru tiesību attīstību.

Šajā gadījumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraidīja domu, ka šādi konstitucionāli noteikumi var būt izmantojami, lai viendzimuma pāriem liegtu zināmas ģimenes tiesības.”