Vēl tiesai bija jāspriež, vai Austrijai bija pienākums ieviest reģistrēto partnerattiecību likumu viendzimuma pāriem, kurš stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, atbilstoši 14. panta (diskriminācijas aizliegums) un 8. panta (cieņa pret privāto un ģimenes dzīvi) prasībām. Trīs no septiņiem tiesnešiem sprieda, ka Austrijai tāds pienākums bija. Vairākums – 4 tiesneši – vienīgi sprieda, ka „nevaram kritizēt Austrijas likumdevēju par to, ka Reģistrēto partnerattiecību likums netika ieviests ātrāk”, vai arī par to, ka Austrija reģistrētiem viendzimuma partneriem nenodrošina statusu, kas „atbilst laulībai visos sīkumos”. Tiesneši uzsvēra, ka jaunā likuma dēļ „tiesa netika lūgta izpētīt, vai jebkādas viendzimuma pāru juridiskas atzīšanas trūkums būtu uzskatāms par 14. panta un arī 8. panta pārkāpumu, ja šāds trūkums pastāvētu joprojām”. Tas nozīmē, ka lietā pret Eiropas valsti, kas atsakās atzīt jebkāda veida reģistrētas partnerattiecības viendzimuma pāriem, tiesa, ļoti iespējams, varētu konstatēt 14. un 8. panta pārkāpumu.

Būtiskākais elements tiesas spriedumā, ja runājam par viendzimuma pāriem Eiropā un citur pasaulē, ir tāds, ka 14. pants ir savienojams ar 8. pantā paredzēto „cieņu pret ģimenes dzīvi”. Laikā no 1983. līdz 1996. gadam Eiropas Cilvēktiesību komisija konsekventi apgalvoja, ka viendzimuma pāris bauda „privāto dzīvi”, bet ne „ģimenes dzīvi”, tomēr šis pats princips netika attiecināts uz neprecētu vīrieša un sievietes pāri. 2001. gadā tiesa šo principu apstiprināja, noraidot lūgumu izskatīt lietu „Mata Estevez pret Spāniju”. Kopš tā laika viendzimuma pāru vienlīdzīgo tiesību atzīšanas oponenti ir citējuši šo lietu kā pamatu viendzimuma pāru izslēgšanai no principa „ģimenes dzīve” atbilstoši 8. panta prasībām. Starptautiskās lesbiešu un geju asociācijas (ILGA) Eiropas nodaļa, Starptautiskā Cilvēktiesību organizāciju federācija (FIDH), Starptautiskā juristu komisija un Centrs padomu sniegšanai par cilvēktiesībām (AIRE Centre) rakstiski lūdza tiesu vēlreiz padomāt par secinājumiem Mata Estevez lietā un konkrēti atteikties no iepriekšējās interpretācijas. Tiesa tā arī izdarīja: „Tiesa konstatē, ka laikā kopš 2001. gada sabiedrības attieksme pret viendzimuma pāriem daudzās dalībvalstīs ir attīstījusies ļoti ātri. Ievērojams skaits dalībvalstu ir nodrošinājušas viendzimuma pāru juridisku atzīšanu. Arī Eiropas Savienības likumos arvien biežāk viendzimuma pāri tiek iekļauti jēdzienā „ģimene”. Skatoties uz šo attīstību, tiesa norāda, ka būtu mākslīgi saglabāt uzskatu, ka atšķirībā no pretējo dzimumu pāra viendzimuma pāris nedrīkst baudīt „ģimenes dzīvi” atbilstoši 8. panta prasībām. Tāpēc lietas pieteicējiem – tas ir viendzimuma pāris, kurā abi cilvēki dzīvo stabilās de facto partnerattiecībās – ir attiecības, kuras atbilst jēdzienam „ģimenes dzīve” tieši tāpat, kā tas būtu, ja runa būtu par pretējo dzimumu pāri.”

Lai arī 4 no 7 tiesnešiem nekonstatēja Konvencijas pārkāpumu, spriedums ir ievērojams solis viendzimuma vienlīdzīgo juridisko tiesību nodrošināšanas virzienā. Schalk & Kopf spriedumā pirmo reizi ir atzīts, ka viendzimuma pāriem ir tiesības baudīt „ģimenes dzīvi”. Atklāta paliek iespēja, ka valsts, kurā nav nekāda veida reģistrētu partnerattiecību viendzimuma pāriem, pārkāpj Konvencijas noteikumus. Turpmāk viendzimuma pāru iesniegtās lietas tiesai ļaus spriest arī par šādu jautājumu.

Profesors Roberts Vintemūts (Robert Wintemute), cilvēktiesību profesors

King’s College London Juridiskā fakultāte